Kad runa ir par pilsētas maku, diskusijas parasti grozās ap lieliem skaitļiem un sarežģītām tabulām, kas ierindas iedzīvotājam šķiet tālas no ikdienas realitātes.
Tomēr pēdējā laika notikumi liecina, ka galvaspilsētas plānotāji šoreiz mēģina mainīt pieeju, liekot uzsvaru uz to, ko katrs rīdzinieks izjutīs, izejot uz ielas vai aizvedot bērnu uz dārziņu. Izrādās, ka šī gada budžets, ko paši veidotāji nodēvējuši par “normālu”, nes sev līdzi vairākus negaidītus pavērsienus pilsētas finanšu vēsturē.
Kas mainīsies rīdzinieku maciņos un ikdienā?
Speciālisti, kuri analizē pilsētas saimniecisko darbību, pamanījuši būtisku tendenci: pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā pilsētas parāds jeb deficīts nevis pieaug, bet gan sāk sarukt. Tas ir neierasts signāls, kas liecina par centieniem sakārtot finanses tā, lai ieņēmumi augtu straujāk nekā tēriņi. Kopumā Rīgas rīcībā šogad būs aptuveni 1,7 miljardi eiro, un šī summa ir iespaidīgākā, kāda jebkad bijusi Latvijas pašvaldību vēsturē.
Daudzi pilsētnieki bieži uzdod jautājumu – kur paliek visa šī nauda? Lielākā daļa līdzekļu neaiziet jauniem, grandioziem pieminekļiem, bet gan sistēmas uzturēšanai. Vairāk nekā 600 miljoni eiro ir paredzēti tieši izglītībai, kas ir neapstrīdama prioritāte. Tas ietver gan skolu telpu uzlabošanu, gan pedagogu darba nodrošināšanu, kā arī četrus miljonus eiro, kas īpaši atvēlēti, lai palīdzētu mācību iestādēm pilnvērtīgi pāriet uz izglītību latviešu valodā.
Tiltu remonti un jaunas iespējas pārvietoties
Viena no pamanāmākajām jomām, kurā beidzot solītas sen gaidītas pārmaiņas, ir pilsētas infrastruktūra. Pēc gadiem ilgām diskusijām un plānošanas darbiem speciālisti apstiprina, ka šogad beidzot sāksies Vanšu tilta atjaunošana. Paralēli tam plānots pielikt punktu vairākiem vērienīgiem būvprojektiem, tostarp Kundziņsalas pārvadam un Zemitāna tiltam.
Taču pilsētplānotāji šoreiz skatās plašāk par vienkāršu asfalta ieklāšanu. Tuvākajā laikā pilsētā parādīsies 15 tā dēvētie mobilitātes punkti. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem kļūs daudz vienkāršāk mainīt transporta veidus – piemēram, atstāt velosipēdu drošā novietnē un ērti pārsēsties vilcienā vai autobusā. Tāpat pirmo reizi ieviesta atsevišķa programma tieši satiksmes drošībai, kuras ietvaros plānots sakārtot bīstamākās gājēju pārejas un uzlabot apgaismojumu pie skolām.
Drošība kļūst par prioritāti ne tikai vārdos
Ņemot vērā aktuālo situāciju reģionā, drošības jautājumi ieguvuši pavisam citu nozīmi. Speciālisti ir novērojuši, ka tēriņi šajā jomā pieaugs vairākas reizes. Tas izpaudīsies ne tikai lielākās pašvaldības policistu algās, bet arī praktiskos aizsardzības pasākumos. Divu gadu laikā Rīgā plānots labiekārtot 146 patvertnes, sniedzot iedzīvotājiem lielāku drošības sajūtu krīzes situācijās.
Ko par pilsētas plāniem domā citi?
Kā jau ierasts lielos politiskos procesos, viedokļi dalās. Kamēr pilsētas vadība uzsver, ka šis ir “cilvēku budžets”, opozīcijas pusē dzirdama kritika par to, ka prioritātes varētu būt vēl ambiciozākas. Tiek norādīts uz nepieciešamību vēl vairāk atbalstīt ģimenes ar bērniem un seniorus, kā arī pievērst lielāku uzmanību tieši mikrorajonu iekšpagalmiem, kur asfalta segums daudzviet ir katastrofālā stāvoklī.
Interesanti, ka diskusijās par pilsētas nākotni parādās arī tādi priekšlikumi kā bezmaksas ēdināšanas nodrošināšana skolēniem līdz pat 9. klasei un būtisks vienreizējais pabalsts par katru jaundzimušo. Lai gan šie punkti rada plašas debates, tie skaidri parāda, ka galvenā cīņa notiek par to, kā pilsētu padarīt pievilcīgāku tieši jaunajām ģimenēm.
Svarīgākie skaitļi un fakti, kas jāzina:
Kopējie izdevumi sasniedz gandrīz 1,7 miljardus eiro, kas ir vēsturisks rekords.
Izglītības nozare saņem lielāko finansējuma daļu – vairāk nekā 600 miljonus eiro.
Satiksmes drošībai un jaunu gājēju pāreju izveidei papildus piešķirti 2 miljoni eiro.
Tiek plānots pabeigt Mežaparka sākumskolas būvniecību un Dienvidu tilta 4. kārtu.
Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fondā Rīgai jāiemaksā 130 miljoni eiro, lai atbalstītu citas Latvijas pašvaldības.
Skats nākotnē: vai pilsēta kļūst ērtāka?
Galu galā budžets nav tikai ciparu rinda – tā ir pilsētas izvēlētā virziena atspoguļojums. Speciālisti uzskata, ka šī gada plāns ir mēģinājums beidzot sabalansēt ikdienas uzturēšanas izmaksas ar nepieciešamību pēc modernizācijas. Vai rīdzinieki tiešām sajutīs “normālo budžetu” savā ikdienā, būs atkarīgs no tā, cik sekmīgi un ātri izdosies realizēt solītos remontdarbus un drošības uzlabojumus. Pilsēta ir dzīvs organisms, un tās asinsrite – satiksme, skolas un drošība – šogad saņems sen gaidītu stimulu.
